|
http://www.clipsas.com/
http://masonicum.lv
http://www.nagyoriens.hu
http://www.freemasonry.ru/const.html
http://www.gldf.org/
http://www.glnf.asso.fr/
http://www.glff.org
http://www.hfaf.org/
http://bessel.org/gls.htm
http://www.rozenkreicers.lv
http://www.freemasonrytoday.com/
http://video.google.com/videoplay?docid=-9023187359471101619
http://www.bradford.ac.uk/webofhiram
http://www.masons.start4all.com
Māris Slokenbergs, bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors un brīvmūrnieks Nedēļas lasītājiem paver noslēpumainības plīvuru, kas vienmēr sedzis brīvmūrniecību — skaidro tās biedru psiholoģiju un dažādu atpazīšanas signālu nozīmi.
|
Andra Ozola, LETA
Jelgava, 18.janv., LETA. Sestdien, 21.janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Akadēmijas ielā 10 plkst.12 latviešu valodā un plkst.14 krievu valodā lektors Andris Ruģēns lasīs lekciju "Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā". Lekcija notiks tāda paša nosaukuma izstādes gaitā, kas muzejā apskatāma vēl līdz 29.janvārim.
|
Ieva Meļko Izglītība un Kultūra 28.10.2004
Brīvmūrnieki jeb masonu ložas Latvijā joprojām eksistē, lai gan dalībnieku skaits lēnām pieaug. Taču mīts par to negatīvo darbību ir tikpat populārs kā pirmās neatkarības laikā, ko iespējams izskaidrot ar bailēm no nezināmā – brīvmūrnieku noslēpuma. Mazliet vairkāk izprast brīvmūrniecību palīdzēja viens no kustības pārstāvjiem – Māris Slokenbergs.
|
Alnis Svelpis
Astoņpadsmitā gadsimta kutūrā vērojamas gan racionālistiskas, gan izteikti iracionālistiskas tendences, to pārstāv gan dzimtbūšanas pretinieki, gan piekritēji, gan zinātnieki, gan alķīmiķi un gaišreģi. Šīs pretrunīgās iezīmes izpaužas arī reliģiski ētiskajā kustībā, kas noformējās 20. gadsimtā un kuras pārstāvjus apzīmēja ar nosaukumu brīvmūrnieki.
|
The idea of daylight saving was first conceived by Benjamin Franklin (portrait at left) during his sojourn as an American delegate in Paris in 1784, in an essay, "An Economical Project.".
|
"Katrs ar cēlāku sirdi, no visiem dažādās Lietuvas sabiedrības slāņiem, centās iegūt tolaik cienījamo masona vārdu, kas nebija vienkārši". I.Chodzka
Visu Brīvmūrniecības vēsturi apvij noslēpumi un mistika, neziņa un romantisms. Lietuvas Masonu ložu ietekme uz politisko, sociālo un kultūras dzīvi Lietuvā 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā nav nekāds izņēmums. Neatzīstot Lietuvas Brīvmūrniecības ietekmi, nav iespējams pilnībā izprast un izskaidrot Viļņas Universitātes studentu un profesoru Philomates kustību. Neņemot vērā brīvmūrniekus, arī izpratne par 19.gadsimta filantropiju un labdarību paliek fragmentēta.
|
Ineta Lipša. VZ 2002. gada 2. aprīlis
Pirmajā republikā darbojās divas masonu ložas: "Jāņuguns" loža Rīgā un "Enkurs" Liepājā. Liepājas ložu pamatā veidoja vācu tautības tirgotāji un jūrnieki. Kad Pirmā pasaules kara laikā vācieši okupēja Kurzemi, viņu vidū pastāvēja tā saucamās kara lauku ložas (virsniekiem un karavīriem, kas bija brīvmūrnieki). Viena no tām kļuva par bāzi ložai "Enkurs". Starp citu, "Jāņuguns" loža bija reģistrēta kā biedrība, nevis brīvmūrnieku loža, jo Pirmās republikas likumdošana slēgta tipa organizāciju (turklāt starptautiskas organizācijas filiāli) reģistrāciju padarīja sarežģītu. ...
|
Ieva Meļko Izglītība un Kultūra 28.10.2004
Brīvmūrnieki jeb masonu ložas Latvijā joprojām eksistē, lai gan dalībnieku skaits lēnām pieaug. Taču mīts par to negatīvo darbību ir tikpat populārs kā pirmās neatkarības laikā, ko iespējams izskaidrot ar bailēm no nezināmā – brīvmūrnieku noslēpuma. Mazliet vairkāk izprast brīvmūrniecību palīdzēja viens no kustības pārstāvjiem – Māris Slokenbergs.
|
|
GRĀMATAS